1756. gads
- Šis raksts ir par 1756. gadu. Par citām jēdziena 1756 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija |
1756. (MDCCLVI) bija garais gads, kurš pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākās Septiņgadu karš.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 17. marts - pirmo reizi Ņujorkā tiek svinēta Svētā Patrika diena.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 12. aprīlis - Septiņgadu karš: franči iebrūk Minorkas salā, kura pirms tam bija angļu pakļautībā.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 17. maijs - Septiņgadu karš: formāli sākas Septiņgadu karš, kad Lielbritānijas Karaliste piesaka to Francijai.
- 20. maijs - Septiņgadu karš: Minorkas kauja, britu floti, kuru vada Džeimss Bings sakauj franči, kurus vada Rolāns Mišels Barēns de la Galisonjērs (Roland-Michel Barrin de La Galissonière).
Citi notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Žozefs Lagranžs ar Leonarda Eilera atbalstu kļūst par Berlīnes zinātņu akadēmijas ārvalstu biedru.
- Pirmo reizi Šarls de Bross (Charles de Brosses) lieto terminu Polinēzija, kuru attiecina uz Klusā okeāna salām.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 27. janvāris — Volfgangs Amadejs Mocarts (Wolfgang Amadeus Mozart), austriešu komponists (miris 1791.)
- 27. maijs — Maksimiliāns I Jozefs (Maximilian I. Joseph), Bavārijas karalis (miris 1825.)
- 30. novembris — Ernsts Hladni (Ernst Chladni), vācu fiziķis (miris 1827.)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |