Išēmija

Išēmija ir patoloģisks stāvoklis, kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, izraisot skābekļa un barības vielu deficītu. Šī parādība galvenokārt rodas asinsvadu sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt aterosklerotiskas izmaiņas, trombu veidošanās vai citi asinsrites traucējumi. Atkarībā no skartā orgāna išēmija var izpausties dažādās klīniskās formās.

Sirds išēmija bieži izpaužas kā stenokardija vai miokarda infarkts, kas rodas koronāro artēriju sašaurināšanās dēļ. Smadzeņu išēmija var izraisīt išēmisku insultu, kas var radīt nopietnus neiroloģiskus traucējumus. Perifēro asinsvadu išēmija galvenokārt skar apakšējās ekstremitātes, izraisot sāpes, čūlas un audu nekrozi. Savukārt mezenteriālā išēmija, kas skar zarnu asinsapgādi, var izraisīt akūtu vēdera sindromu un potenciāli letālas komplikācijas.

Išēmijas klīniskā izpausme ir atkarīga no bojājuma lokalizācijas un smaguma pakāpes, taču visbiežākie simptomi ietver sāpes, nejutīgumu, funkcionālus traucējumus un audu išēmisku bojājumu. Diagnostikas procesā tiek izmantotas dažādas attēldiagnostikas metodes, piemēram, angiogrāfija, doplerogrāfija un magnētiskās rezonanses attēlveidošana. Ārstēšanas stratēģija var ietvert farmakoloģisko terapiju, kas ietver antitrombotiskus un vazodilatējošus līdzekļus, kā arī invazīvas metodes, piemēram, angioplastiku, stentu implantāciju vai ķirurģisku revaskularizāciju.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Išēmija.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)