Iterbijs

Iterbijs
70	; 2; 8; 32; 18; 8; 2
	Yb; 173,04 g/mol
	[Xe]4f146s2
	; Iterbija paraugi
Oksidēšanas pakāpes	+3, +2
Elektronegativitāte	1,1
Blīvums	6965,4 kg/m3
Kušanas temperatūra	1097 K (824 °C)
Viršanas temperatūra	1496 K (1169 °C)

Iterbijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Yb un atomskaitli 70. Tas ir mīksts, sudrabbalts metāls. Tāpat kā pārējos lantanīdus, to iegūst no polimetālu rūdām. Iterbijam piemīt augsta elastība un spiedes stiprība, tas arī spēj absorbēt neitronus, padarot to noderīgu kodolenerģētikā. To izmanto arī dažādos sakausējumos, lai uzlabotu metālu īpašības, piemēram, kā piedevu tēraudam, un lāzeru tehnoloģijās, kur tas kalpo kā aktīvais materiāls šķiedru lāzeros.^[1] Iterbijs ir ķīmiski aktīvs un var reaģēt ar ūdeni un skābekli, veidojot oksīdus un hidroksīdus. Savienojumos iterbija oksidēšanas pakāpe parasti ir +3.

Ķīmiskās īpašības

Iterbija elektronu konfigurācija ir [Xe] 4f¹⁴ 6s², kas nozīmē, ka tam ir pilnībā aizpildīts 4f apakšlīmenis un divi elektroni 6s apakšlīmenī.

Iterbijs ir samērā reaktīvs metāls, kas viegli reaģē ar skābekli un ūdeni. Gaisā tas ātri oksidējas, veidojot aizsargājošu oksīda slāni, kas pasargā metālu no turpmākas oksidēšanās. Reaģējot ar ūdeni, iterbijs veido iterbija hidroksīdu un atbrīvo ūdeņradi. Turklāt iterbijs reaģē ar halogēniem, veidojot atbilstošus halogenīdus.

Iterbija ķīmiskie savienojumi ir šādi:

oksīdi: iterbijs veido iterbija oksīdu Yb₂O₃, kas ir balta, kristāliska viela ar augstu kušanas temperatūru;
halogenīdi: iterbijs veido vairākus halogenīdus, piemēram, YbF₃, YbCl₃, YbBr₃ un YbI₃; šie savienojumi ir kristāliskas vielas, kas šķīst ūdenī.

Iterbija ķīmiskās īpašības padara to interesantu gan pētniecībā, gan praktiskajā pielietojumā, īpaši materiālzinātnē un katalīzē.

Izotopi

Dabā ir sastopami septiņi iterbija izotopi. Visizplatītākais ir iterbijs–174 (32,026% no kopējā daudzuma).^[2] Vēl lielā koncentrācijā atrodami iterbijs–172 (21,68%), iterbijs–173 (16,103%), iterbijs–171 (14,09%) un iterbijs–176 (12,996%).^[2] Stipri mazāk ir iterbija–170 (2,982%) un iterbija–168 (0,123%).^[2] Visi dabā atrodamie iterbija izotopi ir stabili.

Ir zināmi arī mākslīgi iegūti iterbija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 148 līdz 181. Visstabilākais no tiem ir iterbijs–169, kura pussabrukšanas periods ir 32,018 dienas.^[2]

Ieguve

Ik gadu iegūst aptuveni 50 tonnas iterbija.^[3] To visvairāk iegūst Ķīnā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Brazīlijā, Indijā, Šrilankā un Austrālijā. Tiek lēsts, ka iterbija daudzums ir aptuveni miljons tonnu.^[3]

Vēsture

Iterbiju 1878. gadā atklāja šveiciešu ķīmiķis Žans Šarls Galisārs de Mariņjaks (Jean Charles Galissard de Marignac).^[4] Viņš, pētot retzemju elementus, atdalīja iterbiju no iterbija oksīda, atklājot šo jauno elementu. Ķīmiskā elementa nosaukums ir radies no Zviedrijas ciema Iterbī nosaukuma. Netālu no šīs pilsētas ieguva iterbīta minerālu, no kura pirmo reizi tika iegūts iterbijs. Tīrā veidā iterbijs pirmo reizi tika iegūts 1937. gadā.