Policija

Policija (franču: police) ir valsts pārvaldes institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un mieru, cīnīties pret noziedzību (noziegumu novēršana, atklāšana un sodīšana).

Policija un tās funkcijas dažādās valstīs atšķiras. Policija var tikt izmantota arī dažādu objektu apsardzei, kārtības uzturēšanai sabiedriskās vietās, transporta kustības regulēšanai, administratīvās kontroles nodrošināšanai un citiem uzdevumiem. Turklāt policijas uzdevumos parasti ietilpst arī sabiedrības tikumības un drošības sekmēšana. Viena no atšķirībām no citām valsts pārvaldes institūcijām ir tā, ka policijai ir dotas tiesības pielietot spēku normatīvajos aktos noteiktajās robežās. Policija var būt centralizēta un decentralizēta. Pirmajā gadījumā tā ir tieši pakļauta valstij, bet otrajā pakļauta pašvaldībām.

Valsts policija lielākoties dalās kārtības un kriminālā policijā. Kārtības policija, kurā parasti uniformas nēsāšana ir obligāta prasība, nodarbojas ar sabiedriskās kārtības un miera uzturēšanu, bet kriminālā policija veic noziegumu novēršanu, izmeklēšanu. Vēl var būt izveidotas, piemēram, politiskā, transporta, militārā un citas specializētās policijas, kuras iekļaujas vai nu valsts policijā, vai arī citās struktūrās, piemēram, militārā policija parasti ir valsts bruņoto spēku sastāvdaļa. Parasti policija ir daļa no attiecīgās valsts Iekšlietu ministrijai pakļautajām valsts pārvaldes institūcijām.

Latvijā policija saucas Valsts policija, un tā ir militarizēta valsts pārvaldes iestāde. Tā ir viena no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm. Turklāt pastāv arī Pašvaldību policija, kura ir pakļauta pašvaldībām.

Vēsture

Jau Senajā Ēģiptē un Babilonijā tika izveidotas pirmās struktūras, kuru uzdevums bija kontrolēt sabiedrisko kārtību un izpildīt valdnieku izdotos rīkojumus. Senajā Romā darbojās tā sauktie cohortes urbanae, kuri nodrošināja pilsētu drošību. Viduslaikos Eiropā sabiedrisko kārtību uzturēja feodālie pārvaldnieki un pilsētu apsargi. Tomēr šajā laikā policijas funkcijas bija izkliedētas, un tikai ar moderno valstu veidošanos sāka veidoties centralizētas policijas struktūras.

Modernās policijas aizsākumi Eiropā saistāmi ar 17.–18. gadsimtu, kad tika izveidotas pirmās profesionālās policijas vienības. Viena no pirmajām modernajām policijas organizācijām radās Francijā, kur 1667. gadā Parīzē tika izveidota pilsētas policija. Tomēr par mūsdienu policijas sistēmas paraugu bieži tiek uzskatīta 1829. gadā Londonā izveidotā Metropolitēna policija, kuru organizēja sers Roberts Pīls. Šī policija kļuva par pirmo profesionālo, valsts kontrolēto organizāciju ar skaidri noteiktiem uzdevumiem un standartizētu darbību.

Latvijas teritorijā policijas funkcijas līdz 19. gadsimta beigām pildīja dažādas institūcijas – muižnieku bruņotie vienības, pilsētu kārtības sargi un kriminālizmeklētāji. Pēc Krievijas Impērijas administratīvās sistēmas ietekmes 19. gadsimtā Latvijā tika izveidota žandarmērija un policijas pārvaldes struktūras. Pēc Latvijas Republikas neatkarības iegūšanas 1918. gadā tika izveidota pirmā nacionālā policijas institūcija — Latvijas Republikas policija.

Padomju okupācijas laikā Latvijas policija tika likvidēta un aizstāta ar PSRS miliciju. Milicijas funkcijas bija ne tikai sabiedriskās kārtības uzraudzība, bet arī ideoloģiskās kontroles īstenošana. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā tika atjaunota Latvijas Valsts policija, kura balstījās uz demokrātiskas sabiedrības un tiesiskas valsts principiem.